­

Klīniskās rekomendācijas "Dzemdību indukcija un grūtniecības atrisināšana II trimestrī"

Asoc.prof. Annas Miskovas vadībā autoru grupa ir izstrādājusi klīniskās rekomendācijas "DZEMDĪBU INDUKCIJA UN GRŪTNIECĪBAS ATRISINĀŠANA II TRIMESTRĪ"

Autori: prof. Dace Rezeberga, dr. Līva Ķīse, dr. Guna Bārtule, dr. Zane Rostoka, dr. Anna Pentjugova

"Ģimenes ārsti var sekmēt atsaucību dzemdes kakla vēža profilaksei"

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Protams, ikdienas darbā ģimenes ārstiem netrūkst izaicinājumu – Covid, gripa, citas saslimšanas, tāpat izmeklējumi, taču onkoloģiskās saslimšanas vienmēr ir prioritāte. “Ģimenes medicīnā mūsu uzdevums ir agrīna diagnostika un profilakse. Un, runājot par dzemdes kakla vēzi, varbūt pirmajā brīdī tas šķiet tikai ginekologu un onkologu jautājums. Taču onkologi pieslēdzas tikai tad, kad slimība ir pierādīta, kad tā ir jāārstē. Savukārt mūsu uzdevums ir šo slimību diagnosticēt gana agri, lai onkologs nebūtu jāiesaista, lai varētu iztikt ar ginekologa palīdzību, savlaicīgu terapiju un lai vispār novērstu vēža attīstību,” skaidro Ainis Dzalbs.

Šādā ziņā ģimenes ārstu loma ir svarīga, lai arī paši viņi ne vienmēr ir iesaistīti, piemēram, onkocitoloģiju ņemšanā, tomēr esot dažas ģimenes ārstu prakses, kas to dara. “Vairāk mums tas darbs ir informējošs, motivējošs, skaidrojošs un atgādinošs. Pieejas var būt dažādas. Tā kā pacienti pie mums nāk pieņemšanā, tad mēs atgādinām par viņu vecuma posmiem aktuālām lietām. Un onkocitoloģija nepieciešama jau no 25 gadu vecuma. Tad mēs savās pieņemšanās atgādinām arī par dzemdes kakla vēža profilaktiskiem izmeklējumiem. Tā, es domāju, ir mūsu svarīgākā loma šajā ziņā,” pauž ģimenes ārsts. 

 

Uzaicinājums ir spēkā trīs gadus

Lai nepalaistu garām valsts apmaksāta skrīninga iespēju, ģimenes ārsti var palīdzēt arī ar informāciju par uzaicinājumiem, jo viņiem ir pieejami dati no Nacionālais veselības dienesta (NVD) par izsūtītajām vēstulēm. Tas arī noder, lai varētu atgādināt. Ģimenes ārsts var redzēt, kura šo pakalpojumu ir vai nav izmantojusi. A.Dzalbs skaidro, ka saistībā ar šo informāciju var būt iemesli sazināties ar šīm pacientēm, atkarībā no prakses iespējām – vai tur ir papildus darbinieks, kāds brīvāks ārsta palīgs vai māsa. Un saziņas iespējas mūsdienās ir dažādas – var zvanīt, var sūtīt īsziņas.

“Mēs pāris gadu labi komunicējam, izmantojot Facebook kontu. Mums ir prakses konts, un tad no tā mēs uzrunājam pacientes, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātu pakalpojumu. Atsaucība ir laba. Pirms pāris gadiem man bija kolēģe rezidente, kas praksē veica arī savu zinātnisko darbu. Tolaik mēs konstatējām, ka, vienkārši atgādinot, izsūtot šīs atgādinājuma īsziņas, aptvere palielinās vidēji par 20%. Pacientiem ir svarīgs tāds atgādinājums no sava ģimenes ārsta vai no prakses komandas, pacienti ir priecīgi par šiem atgādinājumiem,” secinājis A.Dzalbs.

Uzrunājot pārbaužu kavētājas, nākas konstatēt, ka daļa nav saņēmusi uzaicinājuma vēstules. Tā gadās, ja paciente, piemēram, nedzīvo deklarētajā adresē. Citām vēstule ir nozudusi, gadās situācijas, ka pati paciente pazaudē vēstuli. Ģimenes ārstiem ir pieeja datu bāzei, no kuras iespējams izdrukāt uzaicinājumu dublikātus. Dzemdes kakla vēža skrīningagadījumā uzaicinājuma vēstule ir spēkā trīs gadus, un ģimenes ārstu piekļuve šiem datiem dod iespēju sekot līdzi, motivēt, atgādināt un arī panākt rezultātu. 

 

Dalība skrīningā sākusi uzlaboties

Lai mēs varētu runāt, ka skrīningam ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un uz agrīnu diagnostiku, tad mums ir jābūt vismaz 70% aptverei katru gadu. Iepriekšējos gados atsaucība skrīningam bija vidēji 35% – 40%, kas ir ļoti zems rādītājs. 2022. gadā šie dati ir gana labi. Arī NVD mājaslapā iespējams apskatīt šos datus, un 2022. gada pirmajā pusgadā aptvere bijusi jau 58,9%. Latvijas reģionos šie apjomi ir samērā atšķirīgi – tie svārstās vidēji no 55% līdz 70%.

“Vidzemē tiešām pirmajā pusgadā šī aptvere ir 70%. Manuprāt, tik augsta Latvijā nekad nav bijusi. Tātad iedzīvotājas aktīvāk izmanto šo pakalpojumu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados Covid ietekmes dēļ daudzas uzaicinājuma vēstules netika izmantotas, jo tās var izmantot trīs gadu laikā, un 2022. bijis tas gads, kad pacientes bija, tā teikt, iekrājušās, un pērn beidzot veica pārbaudes. Rezultātā mēs iegūstam labākus rezultātus nekā citus gadus,” lēš ģimenes ārsts, rezumējot, ka tomēr tendence noteikti ir pozitīva.

Kāpēc pašas lielākās skrīninga aptveres ir Vidzemē un Latgalē? “Pirmkārt, es domāju, ģimenes ārsti ļoti labi strādā un arī ginekologi tam noteikti pievērš lielu uzmanību. Otrkārt, varbūt ticamākais iemesls ir tas, ka tajos reģionos vēl nav tik plaši izplatīti maksas pakalpojumu sniedzēji. Rīgā, Pierīgā bieži ir šīs zemās aptveres, un tas jau ne vienmēr liecina, ka pacientes neapmeklē speciālistus. Viņas veic tādus izmeklējumus, kuri ir maksas pakalpojums. Un tas bieži vien netiek uzskaitīts, jo uzskaitīts tiek valsts nodrošinātais pakalpojums,” secina A.Dzalbs.

Viņš uzskata, ka arī šīs atšķirības novēršanā var iesaistīties ģimenes ārsts. Tas esot administratīvs slogs, bet idejiski tas ir iespējams. Ja ģimenes ārstam pienāk atbilde, ka paciente veikusi maksas izmeklējumu, ir speciāli manipulāciju kodi, ar kuriem šādu atbildi iespējams piereģistrēt atskaišu sistēmā. Atkarībā no noslodzes, to mēģina izdarīt.

 

Nepieciešama arī sabiedrības atsaucība

A.Dzalbs uzskata, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt sabiedrības modrību. Viens ir ģimenes ārstu un ginekologu atgādinājumi un uzrunāšana, bet otrs ir sabiedrības zināšanas, atbildība un pieprasījums. “Ja pacientes interesējas par šiem jautājumiem, tad bez šaubām mums ir papildu motivācija to visu darīt, skaidrot un, piremēram, meklēt atgādinājuma vēstules,” pauž ārsts.

Viņš atgādina, ka pēdējā laikā, īpaši 2022. gadā, būtiski ir uzlabojusies onkocitoloģiskā izmeklēšana. Kolēģi ginekologi cītīgi strādājuši pie tā, lai ieviestu Eiropas līmeņa diagnostiku. “Šo jaunievedumu dēļ mēs varam vēl agrīnāk atpazīt mūsu riska pacientes un novērot vēl precīzāk, lai samazinātu onkoloģisko slimību risku. Latvijā cilvēka papilomas vīrusa veidi ir ļoti izplatīti, un par to liecina arī augsta saslimstība,” skaidro A.Dzalbs.

Viņš lēš, ka, vadoties pēc statistikas, efektīva skrīninga gadījumā varētu prognozēt, ka aptuveni 50% priekšvēža pārmaiņu tiek diagnosticētas tikai skrīninga rezultātā. Kopumā 2022. gada pirmā pusgada aptvere 58,9% veidojas no tā, ka no 68 805 izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm izmantotas ir 40 526. Savukārt no šī veikto pārbaužu skaita 38 564 sievietēm nav konstatētas pilnīgi nekādas izmaiņas, bet, summējot konstatētās izmaiņas jeb aizdomas, tādu ir bijis 1808 gadījumos, kuros ir sekojušas papildu pārbaudes, un tie ir bijuši 4,7%. Ģimenes ārstu pieredzē novērots, ka apmēram 10% – 15% no pacientēm apgalvo, ka nav saņēmušas vēstules, un tas apjoms ne tuvu nav tas 41,1% ar pacientēm, kas nav veikušas pārbaudes.

  

Vēlviens svarīgs profilakses rīks - vakcinācija pret CPV

Dzemdes kakla vēzis atšķiras no citiem audzējiem ar to, ka ir zināms konkrēts tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), un pret to ir radītas vakcīnas, turklāt Latvijā tiek izmantota vairākus vīrusa tipus aptverošā un efektīvākā – deviņvalentā – vakcīna. Valsts nodrošina meiteņu vakcināciju no 12 līdz 18 gadiem, 2022. gadā to sāka nodrošināt arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem, bet Imunizācijas valsts padome ar vairāku ārstu organizāciju līdzdalību ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Saeimai par diskriminācijas novēršanu zēniem, lai arī turpmāk vakcinētu zēnus un vecumā no 12 līdz 18 gadiem, jo CPV izplata abi dzimumi, un abi no tā var ciest.

“Imunizācijas valsts padomē mēs esam pārskatījuši arī vakcinācijas kalendāru un ieteikumus, tos mazliet koriģējot. Līdz šim ir bijis tā, ka pēc 15 gadu vecuma ir vajadzīgas trīs vakcīnas devas, bet līdz 14 gadu vecumam – tikai divas. Analizējot pēdējās rekomendācijas un statistikas datus, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka arī 15, 16 un 17 gados pietiek ar divām vakcīnas devām. Līdz ar to šis pakalpojums kļūst vēl efektīvāks izmaksās. Un tad mums nav absolūti nekāda pamata ierobežot šo vakcīnas pieejamību zēniem tikai līdz 14 gadiem. Redzēs, ko politikas veidotāji lems. Es domāju, ka šie ir ļoti labi dati par labu vakcinācijas palielināšanai šajā vecumā,” skaidro Ainis Dzalbs.

Viņš novērojis, ka arī atsaucība zēnu vakcinēšanai bijusi negaidīti laba, ņemot vērā, ka tas mūsu valstī bijis jaunievedums, un zēniem tika sasniegta aptuveni 50% aptvere, bet precīzāki dati ir Slimību profilakses un kontroles centrā. Tas liecina, ka arī ģimenes ārsti ir bijuši atsaucīgi šim profilaktiskajam darbam un aktīvi piedāvājuši šo vakcināciju, ņemot vērā arī citus uzdevumus un izaicinājumus.

 

Šo vēzi iespējams nepieļaut

Ja notiek vakcinācija pret CPV, ja regulāri tiek veikti skrīninga izmeklējumi, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, ja laikus izdodas uzķert priekšvēža izmaiņas, tās novērst, tad, protams, varam apgalvot, ka iespējams novērst dzemdes kakla vēzi kā tādu, pat nepieļaut tā rašanos. Bet ir jābūt visam kopā – gan vakcinācijai, gan skrīningam, un tad mēs varam sasniegt tiešām ļoti labus rezultātus, skaidro A.Dzalbs.

“Pasaules veselības organizācija definēja ļoti augstus mērķus, un, kā piemērs bieži tiek nosaukta Austrālija, kur pietiekami ilgi vakcinē gan zēnus, gan meitenes. Austrālieši jau redz pirmos rezultātus, ka būtiski samazinās arī pirmsvēža saslimšanas. Pamatojoties uz to, viņi paredz, ka tuvākajos gados būtiski samazināsies arī dzemdes kakla vēža problemātika kā tāda. Viņi jau tagad runā, ka pamatā viņiem tie ir ievestie gadījumi migrācijas rezultātā. Nevakcinēti iebraucēji arī veido lielāko slimotāju īpatsvaru,” informē ģimenes ārsts.

Viņš rezumē, ka 2022. gads Latvijā dzemdes kakla vēža profilaksē un novēršanā ir nesis būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Tā ir gan zēnu vakcinācija pret CPV, gan, piemēram, skrīninga citoloģija, jo agrāk pārbaudes iztriepi paņēma un lika uz stikliņa, kur šūnas tika mazliet deformētas, tad tagad tiek pielietota šķidruma citoloģija, un, šūnas šķidrumā tiek mazāk pakļautas deformācijai. Paraugu centrifugē, iegūstot slāni, kurā šūnas var pamatīgāk analizēt. Rezultāti ir daudz precīzāki. Jauna kvalitāte ir arī tas, ka iespējams noteikt CPV klātbūtni tajā pašā paņemtajā materiālā. Ja agrāk daudz kas šķita iedomāts, hipotētisks, tagad to iespējams pierādīt. Tam ir būtiska praktiskā nozīme.

"Dzemdes kakla vēzis apdraud arī jaunas sievietes"

Kaut arī valsts apmaksātā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām, absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc ar laiku ir jāveic arī dzemdes kakla vēža skrīnings. Savukārt šīs vakcīnas atlikšana palielina inficēšanās risku, brīdina ginekoloģe Lāsma Līdaka.
Kaut arī bērnu un jauniešu ginekoloģijā dzemdes kakla vēža skrīnings nav aktuāla nepieciešamība, jo to uzsāk tikai no 25 gadu vecuma, ir jārūpējas, lai izvairītos no vēža nākotnē, un audzēju draudus mazina vakcinācija pret CPV, kas pērn ieviesta arī zēniem, kuriem plāno paplašināt vakcinēšanās vecuma periodu. Tas vēl vairāk samazina riskus, taču jaunietēm ar laiku būs jāparūpējas par dzemdes kakla vēža skrīningu, jo dati liecina, ka šī slimība apdraud arī gados jaunas sievietes.

 

Kas ir cilvēka papilomas vīruss un kāpēc svarīgi ir pret to vakcinēties?
– CPV ir vīrusu grupa, kura izraisa, piemēram, ādas kārpas, kas ir samērā nekaitīgas, bet atsevišķi tipi izraisa arī ļaundabīgas saslimšanas – kādu no vēža paveidiem. Līdz pat 80% cilvēku dzīves laikā sastopas ar CPV. Lielākajai daļai organisms pats spēj tikt galā ar šo infekciju un atbrīvojas no tās, bet daļai cilvēku šis vīruss saglabājas šūnās un ilgtermiņā izraisa ļaundabīgus audzējus – kā sievietēm, tā vīriešiem.  Kaut arī pārsvarā CPV asociē ar dzemdes kakla vēzi, tas izraisa arī rīkles vēzi, anālā kanāla vēzi, vulvas vēzi, maksts vēzi un arī dzimumlocekļa vēzi vīriešiem.

Tā kā CPV ir vīruss, tad šoreiz arguments, ka ģimenē līdz šim nevienam vēži nav bijuši, nederēs. Vīruss var skart jebkuru, neatkarīgi no ģimenes vēstures. Pret to pilnībā nepasargā arī prezervatīvs. Turklāt Latvijā pieejamā deviņvalentā vakcīna papildus arī rada aizsardzību pret dzimumorgānu kārpām – kondilomām, kas arī ir nepatīkama lieta.

 

Kāpēc labāk vakcinēties tieši pusaudža gados?
– Optimāli tas būtu jau no deviņu gadu vecuma, jo nekad nevar zināt, cik gados sāksies dzimumdzīve, kā arī ir svarīgi, lai būtu pietiekams laiks organismam nostiprināt vakcīnas sniegto imunitāti. Lai arī šķiet, ka tas ir ļoti agri, bērns vēl mazs, kāda vēl dzimumdzīve, laiks paiet ļoti ātri. Dzimumdzīvi Latvijā pusaudži vidēji uzsāk septiņpadsmit ar pusi gadu vecumā. Bet, protams, daļa to sāk ievērojami ātrāk. Diezin vai tajā brīdī, kad parādīsies puisis, meitene atnāks pie mammas un teiks: “Tā, man tagad ir puisis, es gribu vakcinēties pret to vīrusu, lai mēs droši varam dzīvot dzimumdzīvi”. Tā nenotiek.

 

Vai ir kādi vecuma ierobežojumi?
– Vakcīnu var sākt saņemt jau no deviņu gadu vecuma līdz pat 45 gadu vecumam. Latvijā meitenēm līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vakcīna ir valsts apmaksāta. Tas ir būtiski, jo vienas devas cena ir ap 150 eiro. Par riskiem un izdevumiem es vecākiem stāstu tad, kad spriež, ka meita izaugs un pati izlems. Pirmkārt, viņa varbūt būs sākusi dzimumdzīvi, un vīruss varbūt jau būs iegūts, un vakcīna nebūs tik efektīva. Otrkārt, no 18 gadu vecuma tas būs ievērojams finansiālais slogs – jo 150 eiro maksā viena deva, bet būs nepieciešamas divas devas. Ja ir samazināta imunitāte (piemēram, tiek imūnsistēmu nomācoši medikamenti, ir nopietnas hroniskas slimības), būs nepieciešamas trīs devas.

 

Vai ārsti aicina uz vakcinēšanos vai jauniešiem pašiem ir par to jāinteresējas?
– Daudz ir atkarīgs no ģimenes ārsta. Ir vecāki, kas stāsta, ka ģimenes ārsts ir piedāvājis un lūdzis vakcinēties, un tad vai nu piekrīt vai atsakās. Es cenšos iedrošināt uz vakcinēšanos, ka tas nav nekas bīstams un ka vajag to darīt. Daļa ir saņēmusi informāciju skolās. Bet diemžēl mēdz būt arī tā, ka daļa ģimenes ārstu pat atrunā no vakcīnas ar domu, ka labāk to darīt vēlāk, kad paaugsies, bet tam nav racionāla pamatojuma. Tā kā valsts apmaksāta vakcinācija puišiem ir ieviesta salīdzinoši nesen, viņus mēdz piemirst. Tomēr puišiem ir tieši tikpat svarīgi saņemt vakcināciju kā meitenēm.

 

Kas visbiežāk vakcinē pret CPV?
– Parasti tie ir ģimenes ārsti, bet tas var būt arī vakcināciju kabinetos. Ja runājam par mītiem un uztraukumiem, tad man ir gadījušās situācijas, kad cilvēki ir nobijušies, jo jūtas pārliecināti, ka vakcīnu pret CPV ievada dzemdes kaklā vai citādi ginekoloģiskas apskates laikā. Pilnīgi noteikti nē. Tā ir parasta injekcija plecā. Tā nav specifiska manipulācija. Daudz raižu un dezinformācijas ir par to, ka vakcīna kaut kādā veidā varot izraisīt neauglību. Man ir tāds dzemdes modelītis, ko es rādu un stāstu par to, cik sievietes auglība ir sarežģīts process. Ir jānobriest olšūnai, jānotiek ovulācijai, tad jāceļo pa olvadu, tad tai jāsatiek spermatozoīds, tad jāsāk attīstīties, jāieligzdojas dzemdes dobumā un vēl jāsāk augt. Un nav viena aģenta, izņemot milzīgas devas staru terapiju vai ķīmijterapiju, kas šo procesu varētu fundamentāli izjaukt. Un vēl jo mazāk vakcīna, kas ir pret vīrusu, kurš var būt arī citās vietās organismā. Arī pētījumos ir skaidrs, ka vakcīna pret CPV neauglību nevar izraisīt, bet turpretī ir pētījumi, ka, ja sievietei vai vīrietim jau ir CPV, tad gan reizēm var būt problēmas ar grūtniecības iestāšanos. Tāpēc risku var radīt nevakcinēšanās, nevis vakcinēšanās.

 

Kad un kā sākas dzemdes kakla vēža skrīnings un kāpēc tas ir nepieciešams, ja jau notiek vakcinēšanās?
– Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm sākas no 25 gadu vecuma. Atkarībā no skrīninga rezultāta, nākamā pārbaude ir pēc trim – pieciem gadiem. Agrākā vecumā tiek pārbaudītas arī visas grūtnieces. Diemžēl absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc skrīnings nepieciešams arī pēc vakcinēšanās. Kā arī ir pavisam neliels dzemdes kakla vēža gadījumu skaits, ko neizraisa CPV.


Kāpēc jaunietēm būtu jādomā par dzemdes kakla vēzi un jautājumiem, kas biežāk skar pusmūža sievietes?
– Pirmkārt tādēļ, ka dzemdes kakla vēzis (un cita veida vēži, kurus izraisa CPV) var skart arī jaunas sievietes. Sekas var būt tiešām dramatiskas – var gadīties, ka sievietei, kurai vēl nav neviena bērna vai viņa gribētu vēl bērnus, ir jāizņem dzemdes kakls vai pat visa dzemde, kas ārkārtīgi var ietekmēt viņas iespējas iznēsāt bērniņu nākotnē. Otrkārt, izmaiņas šūnās CPV rada pakāpeniski. Vispirms rodas pirmsvēža pārmaiņas, kuras iespējams laicīgi “noķert” un ārstēt, lai vēzis nemaz nerastos. Diemžēl pirmsvēža pārmaiņu ārstēšana ietver ķirurģisku iejaukšanos – var nākties nogriezt daļu no dzemdes kakla, tieši tādēļ ir svarīgi vakcinēties, jo šāda ķirurģiska iejaukšanās var ietekmēt grūtniecības norisi nākotnē.


Kāpēc pret CPV vajag vakcinēties arī zēniem?
– Zēniem arī sastopami CPV izraisīti vēži – rīkles vēzis un dzimumlocekļa vēzis. Puišiem iespējamas arī dzimumorgānu kondilomas – vēl viena nepatīkama slimība, pret kuru pasargā vakcinācija. Tāpat zēni var nodot CPV meitenēm un otrādi. Svarīgi saprast, ka kopumā esam atbildīgi par visas sabiedrības veselību. Vēžus, ko izraisa CPV, ir iespējams izskaust pilnībā! Tam ir nepieciešama gan puišu, gan meiteņu un viņu vecāku iesaiste, lai apturētu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā.

Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. 

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Saulainas un siltas Lieldienas!☀️

Tulkotas vadlīnijas: "ISUOG prakses vadlīnijas (atjauninātas): rutīnas augļa II trimestra ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana"

Pieejams tulkojums ISUOG vadlīnijām: "ISUOG Practice Guidelines (updated): performance of the routine mid-trimester fetal ultrasound scan" - 

ISUOG prakses vadlīnijas (atjauninātas): rutīnas augļa II trimestra ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšana

Tulkojumu no angļu valodas veica prof. Anna Miskova, prof. N. Vedmedovska, A. Šibalova (2023. gada janvārī).

Vadlīnijas latviešu valodā atrodamas šeit: Vadlīnijas

Vadlīnijas orģinālvalodā atrodamas šeit: Gudelines

"Dzemdes kakla vēzi var novērst"

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus. 

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa. 

 

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

 

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību. 

 

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir? 

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

 

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule? 

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

 

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot. 

 

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

 

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

 

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi. 

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

 

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Profesore Dace Rezeberga: pēc 50 gadiem aug risks saslimstībai ar dzemdes kakla vēzi

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.

Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

 

Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?

Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.

 

Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?

Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju. 

 

Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?

– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga. 

 

Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?

– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība.  Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.

 

Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv


Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

 

Foto galerija 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, 23. septembris, 2022.

DZEMDES KAKLA SKRĪNINGA IZMEKLĒJUMU ALGORITMI LATVIJĀ NO 01.07.2022.

PRIMĀRĀ SKRĪNINGA ALGORITMS NO 25-29 GADIEM

 

Materiāls pdf failā pieejams ŠEIT!

ISUOG "Ultrasound in Obstetrics and Gynecology 2021", 03.-04.12.2021.

The International Society of Ultrasound in Obstetrics and Gynecology aicina apmeklēt tiešsaistes konferenci "Ultrasound in Obstetrics and Gynecology".
Konference notiks attālināti no š.g. 3.-  4. decembrim.
Konference visā pasaulē ir atpazīstama ar izcilu lektoru piedalīšanos, progresīvām zinātniskajām programmām un samazinātu dalības maksu.
Dalības maksa: 100 EUR (iekļauta piekļuve konferences tiešsaistei un video ierakstiem 14 dienas)
Programma pieejama ŠEIT