Atjaunotas rekomendācijas COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā. Rekomendācijas izstrādātas, pamatojoties uz starptautiski atzītu profesionālo asociāciju un zinātniskajā vidē vadošo viedokli nosakošo organizāciju pašlaik definētajām rekomendācijām, kā arī uz atzītu zinātnisku izdevumu publicētiem pētījumu datiem. Šī ir rekomendāciju 2., aktualizētā versija. Pētījumi un datu apkopojumi par Covid-19 ietekmi uz grūtnieču un jaundzimušo veselību, kā arī par dažādiem vakcinācijas aspektiem turpinās, līdz ar to rekomendācijas pēc nepieciešamības tiks mainītas vai pilnveidotas atbilstoši jaunākajiem atzinumiem.

Ar atjaunotajām rekomendācijām COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā varat iepazīties šeit: Grūtnieču vakcinācija pret Covid-19

Rekomendāciju autori: Santa Markova - ginekoloģe, dzemdību speciāliste , IVP locekle; Vija Veisa - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Rezeberga - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Zavadska - IVP priekšsēdētāja, infektoloģe.

 

Atjaunotas rekomendācijas COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā

 

 

 

Atjaunotas rekomendācijas COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā. Rekomendācijas izstrādātas, pamatojoties uz starptautiski atzītu profesionālo asociāciju un zinātniskajā vidē vadošo viedokli nosakošo organizāciju pašlaik definētajām rekomendācijām, kā arī uz atzītu zinātnisku izdevumu publicētiem pētījumu datiem. Šī ir rekomendāciju 2., aktualizētā versija. Pētījumi un datu apkopojumi par Covid-19 ietekmi uz grūtnieču un jaundzimušo veselību, kā arī par dažādiem vakcinācijas aspektiem turpinās, līdz ar to rekomendācijas pēc nepieciešamības tiks mainītas vai pilnveidotas atbilstoši jaunākajiem atzinumiem. 

 

Ar atjaunotajām rekomendācijām COVID-19 vakcinācijai grūtniecības un krūts zīdīšanas laikā varat iepazīties šeit: Grūtnieču vakcinācija pret Covid-19

 

Rekomendāciju autori: Santa Markova - ginekoloģe, dzemdību speciāliste , IVP locekle; Vija Veisa - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Rezeberga - ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Prof. Dace Zavadska - IVP priekšsēdētāja, infektoloģe.

 

 

 

 

 

 

---

 

Vebināra ieraksts “Vakcinācija pret Covid-19 un topošās, jaunās māmiņas”

16.09.2021. sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Nacionālo veselības dienestu notika tiešsaistes sarunu cikls par vakcināciju pret Covid-19. Uz topošo un jauno māmiņu biežāk uzdotajiem jautājumiem atbildēja:
- Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja dr.med. Anna Miskova;
- Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe dr. Inese Bļodniece;
- Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāja ginekoloģe dr. Maira Jansone.
Vebināra ieraksts pieejams šeit: VIDEO

 

---

 

Izveidots informatīvs materiāls pacientēm "Kas par vakcināciju pret Covid-19 jāzina grūtniecēm un sievietēm, kuras zīda bērnu?"

Ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Imunizācijas valsts padomi un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju 2021. gada aprīlī.
Informatīvais materiāls pacientēm pieejams šeit: Vakcinācija pret Covid-19 grūtniecēm un sievietēm, kuras zīda bērnu
Autori:
Santa Markova - ginekoloģe, dzemdību speciāliste, IVP locekle
Prof. Dace Zavadska - IVP priekšsēdētāja, infektoloģe;
Prof. Dace Rezeberga - ginekoloģe, dzemdību speciāliste
Vija Veisa - ginekoloģe, dzemdību speciāliste

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

---

 

 

---

 

 

Rekomendācijas par SARS-CoV-2 infekcijas un Covid-19 epidemioloģiju, diagnostiku, klīniskajām norisēm un komplikācijām

 

Izstrādātas rekomendācijas ārstiem par SARS-CoV-2 un Covid-19!
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādājuši rekomendācijas par SARS-CoV-2 infekcijas un Covid-19 epidemioloģiju, diagnostiku, klīnisko norisi, komplikācijām un profilaksi. Darba grupas vadītāji bija RSU profesore Ludmila Vīksna un LU asociētā profesore Ieva Tolmane, un tajā piedalījās 36 dažādu nozaru speciālisti.

 

 

 

Uz dzemdes kakla vēža skrīningu Latvijā pagājušajā gadā atsaucās tikai 35% no uzaicinātajām uz šo izmeklējumu. Sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīninga programmā un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc risks saslimt pieaug, intervijā stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga.

Viņa akcentē, ka šogad sievietēm pēc 30 gadiem skrīningā ieviests jauns algoritms. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

 

Kāda ir loma dzemdes kakla vēža skrīningam?

Ar slimību skrīningu saprotam liela cilvēku skaita izmeklēšanu, meklējot slimību, kurai vēl nav klīniskas izpausmes, kura ir bieži sastopama, kuras atklāšanai ir pieejamas jutīgas diagnostikas metodes un kuru var veiksmīgi ārstēt. Izmeklējumus veic ar regulāru laika intervālu, atbilstošas iedzīvotāju kategorijas uzaicinot veikt izmeklējumus. Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst. Sievietes ar vēstules palīdzību Nacionālais veselības dienests uzaicina veikt testus, tādējādi mēģinot atrast visas sievietes populācijā, kurām ir risks saslimt vai jau ir sākušās priekšvēža pārmaiņas. Pasaules veselības organizācija ir paziņojusi, ka principā šo slimību globāli var pieveikt, un, protams, ne gluži līdz nulles līmenim, bet mērķis būtu četri no 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā mums ir pieejami abi šie profilakses virzieni, un tas būtu diezgan iespējams – ir jāvakcinē meitenes un zēni ar CPV vakcīnu un sievietēm jāpiedalās skrīninga programmā – jāņem skrīninga vēstule un jādodas nodot skrīninga tests pie ginekologa, ģimenes ārsta vai vecmātes.

 

Kā jūs komentētu tendenci atlikt grūtniecību uz 40 gadu vecumu?

Šādas tendences ir vairāk attīstītajā pasaulē, kur sieviete var kontrolēt savu ķermeni un plānot savu dzīvi, un pastāv tendence bērnu dzemdēšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdzīgi arī Latvijā. Es neteiktu, ka tie būtu 40 gadi, bet mātes vecums ar katru gadu pieaug, 2021.gadā vidējais mātes vecums Latvijā bija 30,2 gadi, un šī līkne ir ar augšupejošu tendenci. Jaunās sievietes labprāt izglītojas, tad veido karjeru, un tikai pēc tam plāno savu ģimeni. Otra tendence ir tāda, ka cilvēkiem ir mazāk bērnu kopumā. Protams, ja sieviete izvēlas dzemdēt bērniņu vecākos gados, tad ir jārēķinās ar to, ka, pirmkārt, grūtniecība var neiestāties uzreiz, tiklīdz viņa vēlas, īpaši pēc 35 gadu vecuma samazinās auglības potenciāls, un, otrkārt, arī pārciestās vai hroniskās kaites, kas saistītas ar aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura vielmaiņas traucējumu, var atstāt iespaidu uz grūtniecības iestāšanos vai norisi. Bet dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, tad, pat ja ir sākušās pārmaiņas, kas vēl nav vēzis, pilnībā var saglabāt reproduktīvo funkciju. 

 

Svarīgi nebaidīties un savlaicīgi noskaidrot?

– Reizēm, ja piemin vārdu vēzis, iestājas bailes, un labāk, šķiet, šo diagnozi nezināt un kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Bet dzemdes kakla vēža kontekstā tiešām, atšķirībā no pārējiem skrīningiem – kolorektālā vai krūts vēža skrīninga, kur atklāj jau esošu vēzi, mēs atrodam slimību priekšvēža stadijā, kad ļaundabīgā saslimšana vēl nemaz nav attīstījusies. Lai vakcinācijas un skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām, ir jābūt augstai iedzīvotāju iesaistei. Vakcinācijas aptverei vajadzētu būt ap 90%, bet mums ir tikai ap 60%. Savukārt dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir pat ļoti zema – pagājušajā gadā ir bijuši 35%, kas nozīmē, ka atsaucās tikai 35% no tām sievietēm, kam vajadzēja veikt šo izmeklējumu. Varbūt Covid ierobežojumi spēlēja savu lomu, jo 2022.gada pirmajā pusgadā sieviešu atsaucība ir krietni uzlabojusies. Vēža saslimstības statistika ir nežēlīga, un situācija Latvijā, salīdzinoši ar Eiropas valstīm, ir slikta. Mēnesī atklāj apmēram 20 jaunus gadījumus ar dzemdes kakla vēzi, un diemžēl liela daļa no tiem jau ir vēlīnā stadijā, kas nozīmē, ka sievietes ilgstoši nav nākušas pie ginekologa un nav piedalījušās skrīninga programmā. Apmēram 10-12 sievietes no šīs slimības katru mēnesi nomirst. Daudzas saslimušās un arī nomirušās ir salīdzinoši jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, un katrs darbspējīgs cilvēks ir liela vērtība. Tās, protams, ir arī izmaksas veselības aprūpei, jo vēža ārstēšana ir dārga. 

 

Kādā vecumā biežāk var attīstīties dzemdes kakla vēzis?

– Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet jauna sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas. Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumi tās var atrast. Šeit redzam, kāda nozīme ir tam, ka sievietes piedalās skrīningā. Latvijā esam izpētījuši, ka sievietes pēc 50 gadiem retāk piedalās skrīningā, tādējādi radot risku, ka attīstīsies slimība.  Svarīgi ir rūpēties par savu veselību visa mūža garumā. Sava atbildība par sieviešu iesaistīšanos skrīninga programmās ir arī ģimenes ārstiem, kuriem ir pieeja datu bāzēm un vajadzētu sekot savā praksē pierakstītajām sievietēm, vai ir piedalījušās skrīningā. Ģimenes ārsti varētu atgādināt par tādu vajadzību savām pacientēm. Man šķiet, ka šis instruments nav līdz galam izmantots, un sieviešu iesaiste skrīninga programmās varētu būt viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijeim. Un ģimenes ārstam ir iespēja atjaunot skrīninga uzaicinājuma vēstuli, ja tā nav saņemta vai ir nozaudēta.

 

Cik bieži jāapmeklē ginekologs pēc 45 gadu vecuma, kad sākas menopauze un vai tajā arī jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

– Kopš šī gada 1. jūlija mēs esam mainījuši testa veidu sievietēm vecumā pēc 30 gadiem. Zinātne meklē efektīvākos skrīninga testus. Jaunām sievietēm, kad cilvēka papilomas vīruss ir bieži sastopams, kā izmeklēšanas metode paliek šķidruma citoloģija, bet sievietēm pēc 30 gadiem savukārt jau tiek meklēta cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja nav šī vīrusa, vēzis nevar attīstīties. Ja pieļauj, ka sieviete pēc šī negatīvā testa inficējas ar vīrusu, patoloģiskais process attīstīsies lēni, tāpēc nākošais uzaicinājums uz skrīningu tiks sūtīts pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja atrod cilvēka papilomas vīrusu, tad nākamais solis ir aprakstīts algoritmā, sievieti nosūta uz kolposkopiju jeb tajā pašā izmeklējamajā materiālā, kurā noteica vīrusu, var mikroskopā izmeklēt arī dzemdes kakla šūnas. Pēdējā cilvēka papilomas vīrusa analīze sievietes mūžā paredzēta 65 gadu vecumā pie noteikuma, ja iepriekšējie testa rezultāti ir bijuši neizmainīti. Varbūtība, ka sieviete vēlīnā menopauzē inficējas, tad paiet vēl desmit gadu, un viņai attīstās vēzis, ir arvien mazāka, ja testi pirms tam ir bijuši normāli. Menopauzes vecums vidēji ir 51-52 gadi visās populācijās. Tas ir mēnešreižu iztrūkums gada laikā, kas nozīmē, ka sievietei ir iestājusies menopauze. Vajadzība apmeklēt ginekologu ir arvien retāka, un būtu jānāk tikai tad, ja ir sūdzības. Sievietes, kas rūpējās par savu veselību, iet pie ginekologa, kurš to iesaka reizi gadā. Es teiktu, ka varbūt tomēr nav katru gadu jāiet, ja sieviete ir vesela un ar stabilām partnerattiecībām. Bet ir jābūt sapratnei par dažādiem simptomiem, kuru gadījumā jāapmeklē ginekologs. Biežākie iemesli menopauzē, kad sievietei jāgriežas pie ārsta ir maksts izdalījumi, blakus orgānu darbības traucējumi, noslīdējums, urīna nesaturēšana, onkoloģiskas saslimšanas (citiem dzimumorgānu vēžiem nav skrīninga), seksuāla disfunkcija. Ir vesela rinda ginekoloģisko patoloģiju, kas sievietēm raksturīgas reproduktīvajā periodā un kas menopuzes laikā iet mazumā – endometrioze, dzemdes mioma – nav hormonālās cikliskās pārmaiņas, slimības regresē. Sievietei reproduktīvā veselība ir svarīga arī menopauzē. Manuprāt, menopauzē reproduktīvā veselība ir atstāta novārtā, un arī par to ir jārunā.

 

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis

https://www.ginasoc.lv/

 

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Protams, ikdienas darbā ģimenes ārstiem netrūkst izaicinājumu – Covid, gripa, citas saslimšanas, tāpat izmeklējumi, taču onkoloģiskās saslimšanas vienmēr ir prioritāte. “Ģimenes medicīnā mūsu uzdevums ir agrīna diagnostika un profilakse. Un, runājot par dzemdes kakla vēzi, varbūt pirmajā brīdī tas šķiet tikai ginekologu un onkologu jautājums. Taču onkologi pieslēdzas tikai tad, kad slimība ir pierādīta, kad tā ir jāārstē. Savukārt mūsu uzdevums ir šo slimību diagnosticēt gana agri, lai onkologs nebūtu jāiesaista, lai varētu iztikt ar ginekologa palīdzību, savlaicīgu terapiju un lai vispār novērstu vēža attīstību,” skaidro Ainis Dzalbs.

Šādā ziņā ģimenes ārstu loma ir svarīga, lai arī paši viņi ne vienmēr ir iesaistīti, piemēram, onkocitoloģiju ņemšanā, tomēr esot dažas ģimenes ārstu prakses, kas to dara. “Vairāk mums tas darbs ir informējošs, motivējošs, skaidrojošs un atgādinošs. Pieejas var būt dažādas. Tā kā pacienti pie mums nāk pieņemšanā, tad mēs atgādinām par viņu vecuma posmiem aktuālām lietām. Un onkocitoloģija nepieciešama jau no 25 gadu vecuma. Tad mēs savās pieņemšanās atgādinām arī par dzemdes kakla vēža profilaktiskiem izmeklējumiem. Tā, es domāju, ir mūsu svarīgākā loma šajā ziņā,” pauž ģimenes ārsts. 

 

Uzaicinājums ir spēkā trīs gadus

Lai nepalaistu garām valsts apmaksāta skrīninga iespēju, ģimenes ārsti var palīdzēt arī ar informāciju par uzaicinājumiem, jo viņiem ir pieejami dati no Nacionālais veselības dienesta (NVD) par izsūtītajām vēstulēm. Tas arī noder, lai varētu atgādināt. Ģimenes ārsts var redzēt, kura šo pakalpojumu ir vai nav izmantojusi. A.Dzalbs skaidro, ka saistībā ar šo informāciju var būt iemesli sazināties ar šīm pacientēm, atkarībā no prakses iespējām – vai tur ir papildus darbinieks, kāds brīvāks ārsta palīgs vai māsa. Un saziņas iespējas mūsdienās ir dažādas – var zvanīt, var sūtīt īsziņas.

“Mēs pāris gadu labi komunicējam, izmantojot Facebook kontu. Mums ir prakses konts, un tad no tā mēs uzrunājam pacientes, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātu pakalpojumu. Atsaucība ir laba. Pirms pāris gadiem man bija kolēģe rezidente, kas praksē veica arī savu zinātnisko darbu. Tolaik mēs konstatējām, ka, vienkārši atgādinot, izsūtot šīs atgādinājuma īsziņas, aptvere palielinās vidēji par 20%. Pacientiem ir svarīgs tāds atgādinājums no sava ģimenes ārsta vai no prakses komandas, pacienti ir priecīgi par šiem atgādinājumiem,” secinājis A.Dzalbs.

Uzrunājot pārbaužu kavētājas, nākas konstatēt, ka daļa nav saņēmusi uzaicinājuma vēstules. Tā gadās, ja paciente, piemēram, nedzīvo deklarētajā adresē. Citām vēstule ir nozudusi, gadās situācijas, ka pati paciente pazaudē vēstuli. Ģimenes ārstiem ir pieeja datu bāzei, no kuras iespējams izdrukāt uzaicinājumu dublikātus. Dzemdes kakla vēža skrīningagadījumā uzaicinājuma vēstule ir spēkā trīs gadus, un ģimenes ārstu piekļuve šiem datiem dod iespēju sekot līdzi, motivēt, atgādināt un arī panākt rezultātu. 

 

Dalība skrīningā sākusi uzlaboties

Lai mēs varētu runāt, ka skrīningam ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un uz agrīnu diagnostiku, tad mums ir jābūt vismaz 70% aptverei katru gadu. Iepriekšējos gados atsaucība skrīningam bija vidēji 35% – 40%, kas ir ļoti zems rādītājs. 2022. gadā šie dati ir gana labi. Arī NVD mājaslapā iespējams apskatīt šos datus, un 2022. gada pirmajā pusgadā aptvere bijusi jau 58,9%. Latvijas reģionos šie apjomi ir samērā atšķirīgi – tie svārstās vidēji no 55% līdz 70%.

“Vidzemē tiešām pirmajā pusgadā šī aptvere ir 70%. Manuprāt, tik augsta Latvijā nekad nav bijusi. Tātad iedzīvotājas aktīvāk izmanto šo pakalpojumu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados Covid ietekmes dēļ daudzas uzaicinājuma vēstules netika izmantotas, jo tās var izmantot trīs gadu laikā, un 2022. bijis tas gads, kad pacientes bija, tā teikt, iekrājušās, un pērn beidzot veica pārbaudes. Rezultātā mēs iegūstam labākus rezultātus nekā citus gadus,” lēš ģimenes ārsts, rezumējot, ka tomēr tendence noteikti ir pozitīva.

Kāpēc pašas lielākās skrīninga aptveres ir Vidzemē un Latgalē? “Pirmkārt, es domāju, ģimenes ārsti ļoti labi strādā un arī ginekologi tam noteikti pievērš lielu uzmanību. Otrkārt, varbūt ticamākais iemesls ir tas, ka tajos reģionos vēl nav tik plaši izplatīti maksas pakalpojumu sniedzēji. Rīgā, Pierīgā bieži ir šīs zemās aptveres, un tas jau ne vienmēr liecina, ka pacientes neapmeklē speciālistus. Viņas veic tādus izmeklējumus, kuri ir maksas pakalpojums. Un tas bieži vien netiek uzskaitīts, jo uzskaitīts tiek valsts nodrošinātais pakalpojums,” secina A.Dzalbs.

Viņš uzskata, ka arī šīs atšķirības novēršanā var iesaistīties ģimenes ārsts. Tas esot administratīvs slogs, bet idejiski tas ir iespējams. Ja ģimenes ārstam pienāk atbilde, ka paciente veikusi maksas izmeklējumu, ir speciāli manipulāciju kodi, ar kuriem šādu atbildi iespējams piereģistrēt atskaišu sistēmā. Atkarībā no noslodzes, to mēģina izdarīt.

 

Nepieciešama arī sabiedrības atsaucība

A.Dzalbs uzskata, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt sabiedrības modrību. Viens ir ģimenes ārstu un ginekologu atgādinājumi un uzrunāšana, bet otrs ir sabiedrības zināšanas, atbildība un pieprasījums. “Ja pacientes interesējas par šiem jautājumiem, tad bez šaubām mums ir papildu motivācija to visu darīt, skaidrot un, piremēram, meklēt atgādinājuma vēstules,” pauž ārsts.

Viņš atgādina, ka pēdējā laikā, īpaši 2022. gadā, būtiski ir uzlabojusies onkocitoloģiskā izmeklēšana. Kolēģi ginekologi cītīgi strādājuši pie tā, lai ieviestu Eiropas līmeņa diagnostiku. “Šo jaunievedumu dēļ mēs varam vēl agrīnāk atpazīt mūsu riska pacientes un novērot vēl precīzāk, lai samazinātu onkoloģisko slimību risku. Latvijā cilvēka papilomas vīrusa veidi ir ļoti izplatīti, un par to liecina arī augsta saslimstība,” skaidro A.Dzalbs.

Viņš lēš, ka, vadoties pēc statistikas, efektīva skrīninga gadījumā varētu prognozēt, ka aptuveni 50% priekšvēža pārmaiņu tiek diagnosticētas tikai skrīninga rezultātā. Kopumā 2022. gada pirmā pusgada aptvere 58,9% veidojas no tā, ka no 68 805 izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm izmantotas ir 40 526. Savukārt no šī veikto pārbaužu skaita 38 564 sievietēm nav konstatētas pilnīgi nekādas izmaiņas, bet, summējot konstatētās izmaiņas jeb aizdomas, tādu ir bijis 1808 gadījumos, kuros ir sekojušas papildu pārbaudes, un tie ir bijuši 4,7%. Ģimenes ārstu pieredzē novērots, ka apmēram 10% – 15% no pacientēm apgalvo, ka nav saņēmušas vēstules, un tas apjoms ne tuvu nav tas 41,1% ar pacientēm, kas nav veikušas pārbaudes.

  

Vēlviens svarīgs profilakses rīks - vakcinācija pret CPV

Dzemdes kakla vēzis atšķiras no citiem audzējiem ar to, ka ir zināms konkrēts tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), un pret to ir radītas vakcīnas, turklāt Latvijā tiek izmantota vairākus vīrusa tipus aptverošā un efektīvākā – deviņvalentā – vakcīna. Valsts nodrošina meiteņu vakcināciju no 12 līdz 18 gadiem, 2022. gadā to sāka nodrošināt arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem, bet Imunizācijas valsts padome ar vairāku ārstu organizāciju līdzdalību ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Saeimai par diskriminācijas novēršanu zēniem, lai arī turpmāk vakcinētu zēnus un vecumā no 12 līdz 18 gadiem, jo CPV izplata abi dzimumi, un abi no tā var ciest.

“Imunizācijas valsts padomē mēs esam pārskatījuši arī vakcinācijas kalendāru un ieteikumus, tos mazliet koriģējot. Līdz šim ir bijis tā, ka pēc 15 gadu vecuma ir vajadzīgas trīs vakcīnas devas, bet līdz 14 gadu vecumam – tikai divas. Analizējot pēdējās rekomendācijas un statistikas datus, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka arī 15, 16 un 17 gados pietiek ar divām vakcīnas devām. Līdz ar to šis pakalpojums kļūst vēl efektīvāks izmaksās. Un tad mums nav absolūti nekāda pamata ierobežot šo vakcīnas pieejamību zēniem tikai līdz 14 gadiem. Redzēs, ko politikas veidotāji lems. Es domāju, ka šie ir ļoti labi dati par labu vakcinācijas palielināšanai šajā vecumā,” skaidro Ainis Dzalbs.

Viņš novērojis, ka arī atsaucība zēnu vakcinēšanai bijusi negaidīti laba, ņemot vērā, ka tas mūsu valstī bijis jaunievedums, un zēniem tika sasniegta aptuveni 50% aptvere, bet precīzāki dati ir Slimību profilakses un kontroles centrā. Tas liecina, ka arī ģimenes ārsti ir bijuši atsaucīgi šim profilaktiskajam darbam un aktīvi piedāvājuši šo vakcināciju, ņemot vērā arī citus uzdevumus un izaicinājumus.

 

Šo vēzi iespējams nepieļaut

Ja notiek vakcinācija pret CPV, ja regulāri tiek veikti skrīninga izmeklējumi, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, ja laikus izdodas uzķert priekšvēža izmaiņas, tās novērst, tad, protams, varam apgalvot, ka iespējams novērst dzemdes kakla vēzi kā tādu, pat nepieļaut tā rašanos. Bet ir jābūt visam kopā – gan vakcinācijai, gan skrīningam, un tad mēs varam sasniegt tiešām ļoti labus rezultātus, skaidro A.Dzalbs.

“Pasaules veselības organizācija definēja ļoti augstus mērķus, un, kā piemērs bieži tiek nosaukta Austrālija, kur pietiekami ilgi vakcinē gan zēnus, gan meitenes. Austrālieši jau redz pirmos rezultātus, ka būtiski samazinās arī pirmsvēža saslimšanas. Pamatojoties uz to, viņi paredz, ka tuvākajos gados būtiski samazināsies arī dzemdes kakla vēža problemātika kā tāda. Viņi jau tagad runā, ka pamatā viņiem tie ir ievestie gadījumi migrācijas rezultātā. Nevakcinēti iebraucēji arī veido lielāko slimotāju īpatsvaru,” informē ģimenes ārsts.

Viņš rezumē, ka 2022. gads Latvijā dzemdes kakla vēža profilaksē un novēršanā ir nesis būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Tā ir gan zēnu vakcinācija pret CPV, gan, piemēram, skrīninga citoloģija, jo agrāk pārbaudes iztriepi paņēma un lika uz stikliņa, kur šūnas tika mazliet deformētas, tad tagad tiek pielietota šķidruma citoloģija, un, šūnas šķidrumā tiek mazāk pakļautas deformācijai. Paraugu centrifugē, iegūstot slāni, kurā šūnas var pamatīgāk analizēt. Rezultāti ir daudz precīzāki. Jauna kvalitāte ir arī tas, ka iespējams noteikt CPV klātbūtni tajā pašā paņemtajā materiālā. Ja agrāk daudz kas šķita iedomāts, hipotētisks, tagad to iespējams pierādīt. Tam ir būtiska praktiskā nozīme.

Dzemdes kakla vēzis ir slimība, kuru var apsteigt un kuras rašanos iespējams novērst. Tāpat laikus atklājot pirmsvēža izmaiņas, nelielā operācija ļaus plānot grūtniecību.

To intervijā akcentēja Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore Jana Žodžika, kliedējot arī dažus maldus. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

 

Kad sievietei vajadzētu doties pie ginekologa?

– Pie ginekologa būtu jāsāk doties jaunai sievietei, kas ir uzsākusi dzimumattiecības. Ja agrāk, padomju laikos, pusaudzēm rekomendēja doties pie ginekologa uz apskati, tad tagad, ja dzimumattīstība, pubertātes periods norit atbilstoši, ir menstruācijas, veidojas sievietes organisms, tad tas nav nepieciešams. Pirmās profilaktiskās apskates, kad ir obligāti jādodas, ir no 25 gadiem, kad Nacionālais veselības dienests izsūta vēstuli dzemdes kakla pārbaudei. Bet pirms šī skrīninga sieviete, uzsākot savu seksuālo dzīvi dodas pie ginekologa, lai pārrunātu kontracepciju un arī seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi. Un jebkurā gadījumā, ja parādās kādas sūdzības, piemēram, tās var būt sāpes vēdera lejasdaļā, tā var būt nepareiza asiņošana, kādi veidojumi ārējos dzimumorgānos vai krūtīs, traucēti izdalījumi no dzimumceļiem un citas sūdzības. Dzemdes kakla vēža profilaktiskie izmeklējumi, kas ir bez sūdzībām, ir sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, savukārt no 50 līdz 70 gadiem ir krūts dziedzera izmeklējumi jeb mamogrāfija, bet rūpes sākas jau pusaudža vecumā, kad gan meitenēm, gan zēniem ir jāveic vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kuram ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, gan arī saņemt šajā vecumā informāciju par to, kas ir drošs sekss, par kontracepciju, par izsargāšanos no seksuāli transmisīvajām infekcijām. 

 

Kam jāpievērš uzmanība menopauzes laikā?

– Dzīves periods, kad pārstāj būt mēnešreizes jeb menopauze, joprojām ir laiks, kad sievietei jāturpina rūpēties arī par sievišķo veselību. Dažkārt sievietes domā, ka, ja vairs bērnus nedzemdē un vairs nav mēnešreizes, tad nedraud nekādas ginekoloģiskās slimības. Tā gluži nav. Jāturpina arī profilaktiskie izmeklējumi – gan dzemdes kakla pārbaudes, gan krūšu dziedzeru pārbaudes. Menopauzē parādās arī savas specifiskas problēmas saistībā ar sievišķo hormonu trūkumu, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti un arī veselību. Sievietes mūsdienās dzīvo ilgāk un patiesībā diezgan lielu savas dzīves daļu pavada menopauzē. Dažkārt arī neraugoties uz veselīgu dzīvesveidu, kaut arī sieviete nesmēķē, nelieto pārlieku alkoholu, parādās karstuma viļņi, kas ir raksturīgi menopauzes periodā un būtiski var ietekmēt dzīves kvalitāti – gan darbu, gan arī atpūtu. Mūsdienās ir zemas devas menopauzes hormonālā terapija ar nelieliem riskiem, kuru lietojot var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

 

Kādus draudus reproduktīvajai veselībai rada dzemdes kakla vēzis? Un no kā vispār ir vai nav jābaidās pirmsvēža stadijā?

– Gribu akcentēt, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no tām retajām slimībām, kuru var apsteigt, kuras rašanos var novērst gandrīz visos gadījumos. Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir zināms – cilvēka papilomas vīruss. Tas nav raksturīgi onkoloģiskām slimībām. Izvairīties no šīs infekcijas palīdz vakcinācija, vēlams pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Latvijā vislielākā saslimstība ir vecuma grupā virs 40 gadiem. Tātad dzemdes kakla vēzis var skart sievietes pašā reproduktīvās veselības un dzīves plaukumā, kad tiek plānota grūtniecība, ir tikko piedzimuši bērni. Tas ir arī aktīvākais periods profesijā. Un tas dažādi var ietekmēt reproduktīvo veselību. Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai nākotnē nerastos ļaundabīga problēma, to novērš ar nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļiņas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. Tomēr tai var būt priekšlaicīgu dzemdību risks. Latvijā no 100 grūtniecēm piecas dzemdē priekšlaicīgi. Un pēc šādām operācijām risks ir astoņām deviņām no simts grūtniecēm. Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju, un sieviete joprojām spēj plānot grūtniecību. Taču, ja tas ir jau nedaudz tālāk izplatījies vēzis, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, ielaistos gadījumos arī staru un ķīmījterapija, un tad spēja plānot grūtniecību zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, ļoti būtiski ir akcentēt tieši vakcināciju, ko valsts nodrošina ar visefektīvāko vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Šo vakcināciju ir jāveic gan meitenēm, gan zēniem. Meitenēm šo vakcīnu valsts apmaksā no 12 līdz 18 gadiem, no šī gada to apmaksā arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem. Dati liecina, ka atsaucība vakcinācijai no zēnu puses ir apmierinoša, tie ir 50%. Tomēr mēs redzam, ka tā ir zināma diskriminācija attiecībā pret vecākiem zēniem, un ļoti ceram, ka politikas lēmēji mūs uzklausīs. Asociācijas plāno lūgt Veselības ministriju rast finansējumu palielināt vecuma robežu zēniem arī līdz 18 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, vīriešiem dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes ļaundabīgas izmaiņas. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību.

 

Kas ir dzemdes kakla čūla? 

– Tas ir tāds plaši lietots termins, kas nācis no padomju laiku medicīnas. Zināšanas par dzemdes kakla veselību mums pēdējos gados ir strauji uzlabojušās. Attīstījusies zinātne un mūsu sapratne. Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kuru klāj tāda kā sedziņa, ko saucam par epitēliju. Un dzemdes kaklam ir plānāka sedziņa un biezāka sedziņa. Plānāko veido viens šūnu slānis, bet biezākā ir no daudziem šūnu slāņiem. Jaunai sievietei to dzemdes kakla virsmu, ko ginekologs redz apskatē, parasti klāj šī plānā sedziņa, un zem tās ir audi, kur ir daudz asinsvadu, un tas izskatās kā apsārtums. Gadiem ejot, tas izkārtojums dzemdes kaklā mainās, un plāno sedziņu pārklāj citas – biezais epitēlijs, un asinsvadus vairs tik labi neredz. Agrāk to uzskatīja par patoloģiju un sauca par čūlām, to visādos veidos ārstēja un ļoti bieži neefektīvi, jo tās ir fizioloģiskas izmaiņas. Tagad medicīniski to sauc savādāk – par ektropion, un tas nav saistīts ne ar kādiem veselības riskiem. Pēc definīcijas, čūla ir situācija, kad epitēlijs ir kādas patoloģijas dēļ nolobījies. Un čūlas, ja gadās, tad biežāk menopauzes laikā. Visos pārējos gadījumos tas ir ektropion, kas ir fizioloģiskas izmaiņas. Ja dzemdes kakla skrīningi ir bijuši, un analīzes ir negatīvas, ja ir veiktas analīzes uz biežākām seksuāli transmisīvām infekcijām, kas var izraisīt dzemdes kakla apsārtumu, ja hlamīdiju, gonokoku infekcija ir izslēgta, tad par šo nav jāsatraucas. 

 

Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, kādu jūs redzat vīrieša lomu un iesaisti? 

– Vistiešāko, jo galu galā tā ir ģimenes veselība, un vīrietim, protams, pirmām kārtām jārūpējas, lai pusaudži bērni būtu vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu, sniedzot arī informāciju vispār par seksuālo veselību. Kā uzsākt dzimumdzīvi, kā izsargāties no grūtniecības, kā izsargāties no infekcijām, tam ir jānāk ģimenē. Atrast piemērotu brīdi, kad ir vērts sākt šo sarunu. Vīrietim, protams, ir arī jāatgādina un jāpainteresējas, vai sieva ir veikusi šos profilaktiskos izmeklējumus. Un vīrietim ir jābūt par piemēru gan ar dzīvesveidu, gan attieksmi pret veselību. Arī vīriešiem ir profilaktiskie izmeklējumi, ir prostatas skrīnings, ir kolorektālā vēža skrīnings.

 

Kā sievietei pašai lasīt un saprast skrīninga rezultātu? Par ko satraukties, par ko ne?

– Šai skaidrībai darbojas divu veidu algoritmi – viens ir citoloģijas skrīningam sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un otrs ir primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem. 

Ja citoloģijas skrīningā testēšana ir bez rezultāta, tad tests jāatkārto pēc trim mēnešiem. Ja nav atrasts intraepiteliāls bojājums, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. 
Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem. AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss. ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas. ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu. AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.
Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad arī jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometriju, biopsiju.

Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trim gadiem (jo no 5 gadu cikla jau būs pagājuši 2 gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa.