­

Sirsnīgi sveicam 70 gadu jubilejā dr. Daci Melku!

Dr. Dace Melka ir pagājušā gadsimta spožākā ginekologa dr. Ērika Melka meita, kas savu profesionālo dzīves ceļu gājusi tēva pēdās. Vairāk kā 37 savus dzīves gadus veltījusi ginekoloģijas un dzemdniecības jomai, kļūstot par vienu no Latvijas operatīvās ginekoloģijas korifejiem. "Esmu visu sevi atdevusi pacientēm. Strādājot medicīnā, tu sev nevari būt vistuvākā, - tā nekad nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids...Bet man prieks, ka pecientes to saprot un pavelkas. Jo tikai tad, kad paciente man absolūti uzticas un es viņu izjūtu, ir labs ārstēšanas iznākums." - tā dr. Melka intervijā Ievas Veselībai 2018.g.

 

No sirds sveicam Dr. Daci Melku skaistajos svētkos!

 

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!
/Ā.Elksne/

 

 

 

 

Noslēdzies 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress

24. septembrī ar zinātnisko sesiju "Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe" un svinīgu grāmatas atklāšanu "Asociācijai 30" noslēdzās 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongres!

Asociācijas biedrus un lūgtos viesus uzrunāja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa, Latvijas Ārstu Biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
Par muzikālo noskaņu rūpējās Kaspars Zemītis, Elza Rozentāle un Rūdolfs Bērtiņš.

 

Foto galerija 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, 23. septembris, 2022.

9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, 22.-24.09.2022.

No 2022. gada 22.-24. septembrim norisināsies 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kas tiek organizēts 9. Latvijas Ārstu kongresa ietvaros (no 21.-24.09.2022.) "ATTA CENTRE", Krasta iela 60, Rīga.

Vairāk par kongresa norisi, reģistrēšanos un kongresa dienas kārtību: www.arstukongress.lv
Lai reģistrētos kongresam: http://www.arstukongress.lv/registresanas (reģistrēšanās platforma ir kopīga gan Latvijas Ārstu, gan Ginekologu kongresam)
 
 
PROGRAMMA

22.09.2022.

09:00-14:30  Meistarklase Iegurņa pamatnes ķirurģija

Prof. Revaz Botchorishvili, Clermont- Ferrand, Francija sadarbībā ar Latvijas Jūras medicīnas centru; tiešsaistes translācija no operāciju zāles
Koordinatori : Antons Babuškins, Jana Žodžika, Zane Grabe

Moderators in Latvian Maritime Medicine Center - Antons Babuškins, MD
Moderators in ATTA conference center Dace Melka, MD, Rita Zarembina, MD

9.00 – 9.20  Welcome word

9.20 – 9.30  1st patient presentation

9.30 – 11.30  Live surgery – Pelvic organ prolapse (POP) in young woman. Laparoscopic sacrocolpopexy with preservation of the uterus – Prof. Revaz Botchorishvili

Parallel stream: Live surgery  - Pelvic floor reconstruction by coloproctologist -  Kaspars Snipe, MD, Darija Soldatenkova, MD

11.30 – 12.10 Q&A session and discussion

12.10 – 12.20  2nd patient presentation

12.20 – 14.00 Live surgery – POP early recurrence after laparoscopic sacrocolpopexy- Prof. Revaz Botchorishvili

13:30-14:30 LUNCH

14:30-15:30 Science session Pelvic Floor Dysfunction. A Modern Multidisciplinary View
Hall C, Moderators: Sanda Reinika, MD, Jurģis Vītols, MD

14.30 – 15.00  Fizioterapeite Signe Beķere "Physiotherapist – physical evaluation of pelvic floor. Non-surgical strategies of pelvic floor strengthening" 

15.00 – 15.30  Ligita Jokubkiene, MD, PhD, Skåne University Hospital, Malmö, Sweden "The role of ultrasound in evaluation of pelvic floor dysfunction"

15:30-16:00  SHORT BREAK

16:00-18:30  Science session (continued) Pelvic Floor Dysfunction. A Modern Multidisciplinary View. Hall CModerators: Antons Babuškins, MD, Zane Grabe, MD

16.00 – 16.15  Vita Melne, MD "Pelvic floor dysfunction and urinary incontinence – from urologist perspective" 

16.15 – 16:30  Zane Grabe, MD “Pelvic organ prolapse in women: Diagnostic evaluation of these challenging conditions”

16.30 – 17.00  Kaspars Snipe, MD  "Pelvic floor dysfunction – from proctologist perspective. When to worry? When to treat?"

17.00 – 18.00  Professor Revaz Botchorishvili, Clermont-Ferrand  "Modern trends in POP surgery. Where do we go? Tips’n’tricks in changing paradigm"

18.00 – 18.30. Discussion

18.30 – 18.35. Closing remarks

 

23.09.2022.

09:00-11:00  Zinātniskā sesija USG diagnostika dzemdniecībā un ginekoloģijā

Sēdi vada asoc. prof. Natālija Vedmedovska, Dr. Dace Matule

09:00-09:05 Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: Atklāšana

09:05 - 09:20  Asoc. prof. Natālija Vedmedovska "Prenatālās diagnostikas evolūcija – zinātne un māksla"

09:20-09:40 Dr. Ieva Grīnfelde "Retas slimības prenatālajā periodā"

09:40-10:00 Dr. Dace Matule "Kā kļūt par labu ultrasonogrāfijas speciālistu?"

10:00-10:20 Dr. Liene Korņejeva "Apstiprināta ģenētiskas slimības diagnoze  - nozīme pacientam, ģimenei, sabiedrībai"

10:20-11:00 Zinātniskie ziņojumi

10:20 – 10:30  Dr. Ija Lisovaja “Virtuālās realitātes simulācija rezidentu apmācībā – projekta “Metaboloma, biomarķieru un ultrasonogrāfijas parametru loma veiksmīgas dzemdību indukcijas prognozēšanai” ietvaros
Līdzautori: Dr. Laura Rācene, dr. Līva Ķīse, Dr.med. Dace Rezeberga, Dr.med. Anda Ķīvīte- Urtāne, dr. Zane Rostoka; Dr.med. Natālija Vedmedovska

10:30 – 10:40 Dr. Līva Ķīse “Grūtniecības trešajā trimestrī veikto dzemdes kakla elastogrāfijas mērījumu saskaņotības analīze starp mērījumu veicējiem ar atšķirīgu pieredzi ultrasonogrāfijas metodē”
Līdzautori: dr. Laura Rācene, Rezidente Zane Rostoka, Rezidente Violeta Bule, Rezidente Beāte Sārta, Rezidente Agnija Vecvagare, Rezidente Ieva Pitkēviča, Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne, Dr.med.. Dace Rezeberga, Dr.med. Natālija Vedmedovska

10:40 – 10:50 Rezidente dr. Jūlija Tarasova “Augļa augšana, hemodinamikas parametri un perinatāli iznākumi pēc Covid-19 infekcijas grūtniecības laikā” 
Līdzautori: Dr.med. Natālija Vedmedovska; dr. Santa Markova; Santa Tenberga

10:50 – 11:00  Dr. Anna Kornete “Augļa sakrokokcigeālā teratoma: klīniskā gadījuma apraksts”
Līdzautori: Dr.med. Natālija Vedmedovska; dr. Diāna Bokučava

 

11:30-13:30  Zinātniskā sesija Antenatālā un dzemdību aprūpe Latvijā

Sēdi vada: asoc. prof. Anna Miskova, Dr. Vija Veisa

11:30-11:50 Prof. Dace Rezeberga "Antenatālās un dzemdību aprūpes rādītāji"

11:50-12:05 Dr. Maira Jansone "Ķeizargriezienu skaits kā aprūpes kvalitātes rādītājs – situācija Latvijā"

12:05-12:25 Asoc.prof. Anna Miskova "Kā uzlabot grūtniecības iznākumu?"

12:25-13:30 Zinātniskie ziņojumi

12:25 – 12:35 Inese Bļodniece “Perinatālās mirstības analīze – Latvijas lielākās perinatālās aprūpes iestādes pieredze” 
Līdzautori: Prof. Dace Rezeberga, dr. Santa Markova, Dr.med. Anna Miskova

12:35 – 12:45 Dr. Margarita Puķīte “Problēmu analīze dzemdniecības un ginekoloģijas jomā Latvijā laika periodā no 2017. gadam”
Līdzautori: Dr. Anita Slokenberga, ārsta palīgs Miķelis Puķītis

12:45 – 12:55  Dr. Anna Kornete “Mātes aptaukošanās ietekme uz grūtniecības un dzemdību norisi”
Līdzautori: Rezidente Līga Kornete, dr.med. Anna Miskova

12:55 – 13:05  Dr. Karlīna Elksne “Grūtniece vegāne – vai izaicinājums ginekologa praksē?” 
Līdzautori: Rezidente Alise Škapare, vecmāte Edīte Domaševa, vecmāte Anna Rijkure-Avrameca, Vecmāte Monta Mūrniece

13:05 – 13:15  Dr. Diāna Andžāne “Intraoperatīvo faktoru ietekme uz pēcdzemdību septisko komplikāciju attīstību”
Līdzautori: Dr.med. Anna Miskova, Antra Krone, dr. Santa Markova

13:15 – 13:25  Dr. Zane Krastiņa “Augļa ārējais apgrozījums – efektivitāte un tās ietekmējošie faktori, dzemdību iznākums un komplikācijas”
Līdzautori:Velta Purviņa

13:25 – 13:35 Rezidente dr. Patrīcija Bīlande “Spontāna dvīņu grūtniecība un abpusēja ķeizargrieziena operācija uterus didelphys gadījumā”
Līdzautori: Dr. Evita Lapšāne, Rezidente Laine Beķere, dr. Inga Vēvere, dr. Ieva Ramane, dr. Margarita Vasjutenko 

13:30-14:30  PUSDIENAS

 

14:30-15:30  Diskusija: Dzemdību palīdzība šodienas Latvijā - uz pacienti centrēta aprūpe 

Moderatore: prof. Dace Rezeberga
Diskusijas dalībnieki:

- Veselības ministrs Daniels Pavļuts 
- Vecmāšu asociācijas pārstāves: asociācijas valdes locekle Dagnija Štrausa un P.Stradiņa KUS dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Signe Irša 
- Ginekologu asociācijas pārstāves: prezidente Dr. Vija Veisa, Jūrmalas Dzemdību nodaļas vadītāja Jolanta Bārbale-Mālniece
- Klīniskais un veselības psihologs, darba un organizāciju psihologs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu drošības konsultants Reinis Upenieks

Diskusijā apskatītais jautājums ir pacienta gaidas PVO pacientu centrētas dzemdību aprūpes kritēriju kontekstā un veselības aprūpes profesionāļu/sistēmas spēja šīs gaidas piepildīt. Diskusijas uzdevums būtu nospraust turpmākās darbības pacienta centrētas aprūpes uzlabošanai dzemdībās Latvijā.

 

15:30-16:00  PAUZE

16:00-18:30  Zinātniskā sesija Aktuālais onkoginekoloģijā. Sēdi vada: asoc. prof. Jana Žodžika, Dr.med. Ronalds Mačuks

16:00-16:15 Dr. med. Ronalds Mačuks "Paradigmas maiņa onkoginekoloģijā pēdējos 5 gados"

16:15-16:30 Dr. Kristīne Pčolkina "Dzemdes kakla vēža eliminācija – cik tālu esam Latvijā?"

16:30-16:50 Sandra Van Dijk, MD (Nīderlande) "Primāra CPV testēšana – Nīderlandes pieredze"

16:50-17:00 Diskusija

17:00-17:20 Dr. med. Ilvars Siliņš (Zviedrija) "Mūsdienīga olnīcu vēža ārstēšana"

17:20-17:40 Prof. Viola Heinzelmann-Schwarz (Šveice) 
"Why  ESGO accredited ovarian cancer surgery center is necessary in Latvia?"

17:40-18:00 Dr. med. Jekaterina Vasiļjeva (Vācija) "Kvalitātes kontroles kritēriji onkoloģisko pacienšu aprūpē Vācijā"

18:00-18:15 Diskusija

 

 

24.09.2022.

Plenārsēde “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”

Vada: prof. Aivars Lejnieks, asoc. prof. Aleksejs Derovs

10:00-10:20 Kongresa rezolūcijas apstiprināšana

10:20-10:30 Ārstu un farmācijas rūpniecības saskarsmes ētikas principu memorands

10:30-11:00. Prof. Uga Dumpis "Antimikrobiālā rezistence. Nākotnes perspektīva"

11:00-11:30. Dr. Ainis Dzalbs "Ģimenes medicīnas attīstības redzējums Latvijā: menedžera tips vai multidisciplinārs piegājiens?"

 

11:30-12:00  PAUZE

 

12:00-14:30  Zinātniskā sesija Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe

Sēdi vada: asoc. prof. Jana Žodžika, prof. Gunta Lazdāne

12:00-12:20 Prof. Gunta Lazdāne "Reproduktīvās veselības rādītāji Latvijā"

12:20-12:40 Dr. Lāsma Līdaka "PCO sindroma aspekti"

12:40-14:00  Zinātniskie ziņojumi 

12:40-12:50 Dr. Līga Puksta – Gulbe “Retrospektīva vulvas vēža ķirurģiskās ārstēšanas, ar tai sekojošu audu plastiku, analīze Latvijas Onkoloģijas centrā”
Līdzautori: Dr.Androniks Mitiļdžans, dr. Aksana Evart, dr. Guļmira Van Lūbeka, dr. Arta Spridzāne

12:50 – 13:00  Rezidente dr. Ieva Pitkēviča “Ģimenes ārstu, vecmāšu un ginekologu, dzemdību speciālistu zināšanas par dzemdes kakla vēža skrīningu un loma tā īstenošanā”
Līdzautori: Dr. Elizabete Pumpure, med.studente. Elvita Penka, med. Studente Marika Daila Birzniece, dr.med. Dace Rezeberga, dr.med. Jana Žodžika

13:00 – 13:10 Dr. Ieva Briedīte “Sievietes veselība Covid-19 laikā – secinājumi ginekologiem”  Līdzutori: PhD Anda Ķīvīte-Urtāne, PhD Gunta Lazdāne, PhD Dace Rezeberga, PhD Solvita Olsena, PhD Ināra Kantāne, dr. Elizabete Pumpure, dr. Ieva Pitkēviča, Marta Laura Graviņa, Darja Mihailova

13:10 – 13:20 Dr. Vija Veisa “Aborts Latvijā 2022. gadā atjaunināto Pasaules Veselības Organizācijas rekomendāciju kontekstā”  
Līdzautori: Īrisa Zīle-Velika, Prof. Dace Rezeberga

 

13:20 – 13:30 Med. Studente Evija Laizāne “Intīmā partnera vardarbības prevalence un tās ietekme uz reproduktīvo veselību sievietēm, kurām tiek pārtraukta grūtniecība” 
Līdzutors: Dr.med. Jana Žodžika

 

13:30 – 13:40 Dr. Natālija Bērza “Augsta riska cilvēka papilomas vīrusa prevalence Latvijas sieviešu populācijā”
Līdzutori: Dr.med. Jana Žodžika, dr. Ilva Pole, Alise Čurkste, dr. Irina Lukajanova, , dr. Alise Čurkste, dr. Irina Lukajanova, Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne

 

13:40 – 13:50 Med.studente Arta Bērziņa “Nedzirdīgo un vājdzirdīgo sieviešu pieredze un pacienšu profils ginekoloģijā un dzemdniecībā Latvijā” 
Līdzutori: Dr.med. Anna Miskova, dr. Žanis Bordo

 

13:50 – 14:00 Dr. Kristians Šušpanovs “Analgēzijas efektivitāte pēc transversus abdominis plane, nervus ilioinguinalis un nervus hypogastricus blokāžu kombinācijas pēc laparotomiskām histerektomijām”
Līdzutori: Dr. Natālija Jarocka-Jemeļjanova, Dr. Sergejs Grigorjevs, Dr. Nellija Lietuviete, Dr. Zane Grabe, Dr.med. Jana Žodžika, Dr. Ella Ņesterenko, Asoc.prof. Agnese Ozoliņa

 

14:00 – 14:20  Asoc. prof. Jana Žodžika "Mūsdienīga ginekoloģisko pacienšu aprūpe" 

Sabiedrības varā ir novērst dzemdes kakla vēzi

Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir iespējams novērst gandrīz pilnībā, jo jau sen ir zināms, ka tā galvenais izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV).  Izmantojot profilaktiskos pasākumus ir iespēja izteikti samazināt saslimstību ar CPV izraisītām saslimšanām un panākt, ka dzemdes kakla vēža sastopamība Latvijā nebūtu divreiz lielāka nekā vidēji Eiropā. 

Vakcinācija pret CPV izteikti samazina inficēšanās iespēju. Bet dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt šūnu izmaiņas vēl priekšvēža stadijā, kas ir viegli un veiksmīgi ārstējamas. Par to intervijā pastāstīja Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Viņas vadītās organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju ir sākušas ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”. Akcijas mērķis ir saprotami un skaidri informēt sabiedrību par CPV un tā izraisītām saslimšanām, izskaidrot par iespējamiem profilakses pasākumiem, kas var novērst inficēšanos ar šo vīrusu, kā arī par sekundāro profilaksi – dzemdes kakla vēža skrīningu.

Kas ir dzemdes kakla vēzis? Kā tas rodas un kādus draudus rada? 
– Tā ir ļaundabīga dzemdes kakla saslimšana, kas 99% gadījumu attīstās cilvēka papilomas vīrusa infekcijas rezultātā. Šī infekcija sabiedrībā ir bieži sastopama, vienādi bieži sievietēm un vīriešiem. Inficēšanās visbiežāk notiek seksuāla kontakta laikā, retos gadījumos arī sadzīvisku kontaktu vai medicīnisku manipulāciju gadījumā. Inficētām personām, lielākajai daļai, t.i., ap 90%, vīruss izzūd divu gadu laikā, tomēr pārslimošana neaizsargā cilvēku no jaunas CPV infekcijas. Katra inficēšanās epizode var radīt risku saslimšanai – ne tikai dzemdes kaklā, bet arī citur – makstī, vulvā, dzimumloceklī, anālajā rajonā, mutes/rīkles dobumā. 

Kādiem mērķiem un vajadzībām tika radīts Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds? 
– Lielais mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā. Mūsu valstī, diemžēl, saslimstības rādītāji ir ārkārtīgi augsti. Kā jau nosaukumā teikts, tas ir izglītības fonds, un galvenais mērķis ir izglītot, pirmkārt, ārstniecības personas, kas ikdienā piedalās dzemdes kakla priekšvēža diagnostikas un ārstēšanas procesā. Tie nav tikai ginekologi, bet arī vecmātes, ģimenes ārsti, laboratoriju ārsti, ķirurgi, otorinolaringologi, kā arī citi speciālisti. Kā jau iepriekš minēju, tad cilvēka papilomas vīruss ietekmē ne tikai atsevišķus ginekoloģiskus orgānus, bet arī citus. 

Tāpat mērķis ir regulāri informēt profesionāļus par jaunākajām rekomendācijām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī veicināt to izmantošanu.

Latvijā šobrīd ir pieejama pasaulē atzīta dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Mēs izmantojam specifiskākas un ticamākas diagnostikas metodes, lai efektīvāk un precīzāk atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus agrīnā vai priekšvēža stadijā, kad ārstēšana ir vienkārša un ātra.

Un sabiedrības informēšanas mērķis ir panākt lielāku izpratni tieši par dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem, jo ar to viss sākas – ja sieviete nesaprot, kāpēc viņai ir jāveic šis skrīninga izmeklējums, vai nesaprot, kāpēc jāvakcinē bērni pret CPV infekciju, tad CPV izraisītās saslimšanas ir neizbēgamas. Mērķa izskaust dzemdes kakla vēzi sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās skrīningā un vakcinācijas programmā. Dalība šajos sabiedrības veselībai svarīgajos pasākumos ir sieviešu un meiteņu vecāku izvēle un atbildība visas sabiedrības priekšā.

Ir zināms, ka maziem bērniem vīruss nedraud ar ļaundabīgu saslimšanu, bet kādas ir profilakses iespējams bērniem un kādas ir risku atšķirības vecuma grupās?

– Ja runājam par primāro dzemdes kakla vēža profilaksi, tad tā ir vakcinācija pret CPV. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un no šā gada 1. janvāra arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, ieskaitot. Vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā jeb sievietes ārējos dzimumorgānos, dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Vislielākais risks inficēties ar CPV ir gados jauniem cilvēkiem, uzsākot dzimumattiecības. Tāpēc arī vakcinācija ir rekomendējama ap 12 gadu vecumu. Tas nenozīmē, ka vakcīnas saņemšanai ir kāds vecuma ierobežojums. Es domāju, ka mēs visi gribam, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 12 gadiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām, jau no 9 gadu vecuma.

Salīdzinājumā ar citiem vēža paveidiem šeit tiek meklētas vēl pirmsvēža pārmaiņas, kuras atklājot un ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut. Tas ir skrīnings, kas sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem Latvijā ir pieejams jau kopš 2009.gada. Patlaban skrīnings notiek divās daļās. 25 līdz 30 gadus vecām sievietēm šūnu analīze jeb citoloģiskā izmeklēšana tiek veikta kā pirmā, un, ja analīžu rezultātos netiek konstatētas novirzes no normas, tad nākošā šāda uztriepe ir jāveic pēc trim gadiem. Savukārt vecuma grupā no 30 līdz 70 gadiem kā primāro pārbaudām tieši CPV klātbūtni. Ja sievietei netiek atrasti augsta riska onkogēnie CPV tipi, kas var izraisīt priekšvēža vai vēža saslimšanu, tad nākošo šādu uzaicinājumu ierasties uz skrīninga pārbaudi sieviete saņems pēc pieciem gadiem, kas ir drošs laika periods. Veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, mēs pārsvarā atklājam pirmsvēža pārmaiņas, kuras ārstējot, vēža attīstību ir iespējams nemaz nepieļaut.

Tātad, ja visas sievietes skrīninga vecumā būtu atbilstoši izmeklētas, vai šo vēzi varētu izskaust kā tādu pilnībā?
– Tas tiešām ir iespējams. Tas ir redzams valstīs, kurās ir augsti vakcinācijas aptveres un skrīninga atsaucības rādītāji. Diemžēl Latvijā statistika ir bēdīga, jo vidēji dzemdes kakla vēzi atklāj 26 no 100 000 sievietēm, bet, piemēram, Austrālijā, kur jau vēsturiski ir pieņemts veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī ir ļoti augsti vakcinācijas aptveres radītāji jauniešiem, dzemdes kakla vēzi sastop 7 no 100 000 sievietēm. Tas ir iespaidīgs rādītājs. Eiropā vidēji ir 13 uz 100 000, tātad mums ir divreiz vairāk! Bēdīgi!

Tāpēc tiek attīstīts fonds, organizētas kampaņas ar lielu aktivitāti no speciālistu puses cīņā ne tikai ar saslimšanu, bet par iespēju saņemt efektīvākas vakcīnas, veiksmīgāku skrīninga programmu. Mērķis ir izskaust ļaundabīgu saslimšanu, kas, no citu valstu pieredzes skatoties, tiešām ir iespējams.

Mums vēl ļoti daudz ir tādu pacientu, kas ar lepnumu pastāsta, ka nekad nav vērsušies pie ārstiem, nekad neesot slimojuši, bet, kad konstatē ļaundabīgu saslimšanu, tā jau ir ielaistā stadijā, un bieži vien ārstēšana vairs nav iespējama. 

Kā skrīningu ietekmējusi COVID pandēmija?
– Domāju, tāpat kā jebkuru citu sfēru. 2020. gadā bija vērojams samazinājums sieviešu atsaucībā izmantot skrīninga iespējas. Ja pirms tam statistiski skrīninga atsaucības rādītāji bija ap 40%, tad 2020. gadā samazinājās nedaudz virs 30% un 2021. gadā skrīninga atsaucības rādītājs mazliet pieaug. Bet vēl joprojām nav tā, ko mums vajadzētu sasniegt. 

Kāpēc tiek rīkota kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”? Kādi ir tās mērķi? 
– Kampaņas nosaukums ir papildināts ar motivējošu aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”, kas ir līdzeklis, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi. Mērķis tātad ir izskaust šo saslimšanu vispār. 

Ir nepieciešams informēt sabiedrību par šo saslimšanu un, attiecībā uz dzemdes kakla vēzi, atgādināt, ka tas ir vienīgais vēzis, kur gandrīz 99% ir zināms izraisītājs - tas ir vīruss, un pret šo vīrusu ir vakcīna – droša, efektīva un ļoti labi izpētīta. Ja izmantosim visus pieejamos profilakses pasākumus, tad ir iespēja, ka nākošās paaudzes varēs aizmirst par dzemdes kakla vēzi. Tas arī ir galvenais iemesls kampaņai, jo saslimšanas rādītāji Latvijā ir ļoti augsti. Šajā intervijā es runāju tikai par dzemdes kakla vēzi, bet nedrīkst aizmirst, ka cilvēka papilomas vīruss var izmainīt ne tikai dzemdes kakla šūnas, bet arī maksts, ārējos dzimumorgānus gan sievietēm, gan vīriešiem, anālā rajona un mutes/rīkles dobuma šūnas. 

Sievietēm ir sava veida priekšrocība, jo dzemdes kaklu ir iespējams izmeklēt, veicot profilaktiskas pārbaudes, lai novērstu smagu saslimšanu, bet, diemžēl, pārējās lokalizācijās, kurās šūnas var mainīties vīrusa ietekmē, tādu iespēju nav. Vakcinējoties pret CPV ir iespēja izvairīties no vīrusa saslimšanas, ka var izraisīt vēzi.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/

Īstenos ilgtermiņa kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”

Īstenos ilgtermiņa kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”

Nospraužot mērķi izskaust Latvijā dzemdes kakla vēzi, no šodienas vairākus mēnešus tiks īstenota aicinājuma kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar mudinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.

To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.

“Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru iespējams pilnībā novērst ar pašas sabiedrības līdzdalību, bet patlaban Latvijā to konstatē vidēji 26 sievietēm no 100 000, kas ir satraucoši, jo divreiz vairāk par Eiropas vidējiem rādītājiem,” uzsver Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja Kristīne Pčolkina.

Viņa skaidro, ka ir iespējams praktiski apsteigt dzemdes kakla vēzi ikvienai sievietei, veicot valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi. Savukārt jauniešiem to līdzētu nākotnē novērst vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu.

“Mērķis ir izskaust dzemdes kakla vēzi Latvijā un to var panākt ar sabiedrības līdzestību šī mērķa sasniegšanā,” pauž Kristīne Pčolkina.

“Pēdējos gados Latvijā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanai, bet līdz šim diemžēl ilgus gadus to darījām ar novecojušām un mazāk efektīvām metodēm,” pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, ginekoloģe Vija Veisa.

Viņa skaidro, ka dzemdes kakla vēzis ir gados salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – gandrīz pusei tas attīstās vecumā ap 45 gadiem, un tas ir laiks, kad sieviete joprojām ir aktīva profesijā, karjerā, viņai ir ģimene, bērni.

“Visbiežāk ar skrīninga testu mēs meklējam nevis vēzi, bet vēža draudus jeb priekšvēža slimību, un, ja mēs to atrodam, tad parasti varam apstādināt un novērst vēža attīstīšanos. Tāpēc šeit nevajag baidīties uzzināt kaut ko satraucošu un ir ļoti vērts atsaukties skrīningam. Veselība ir atbildība ne tikai pret sevi, bet arī pret saviem tuviniekiem!” mudina Vija Veisa.

Pasaules Veselības organizācijas aktuālais uzstādījums ir izskaust dzemdes kakla vēzi. Latvijā aicinājuma kampaņa “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar mudinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!” ilgs no 2022. gada septembra līdz 2023. gada martam. Tās nolūks ir palielināt to sieviešu skaitu, kuras izmanto valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža skrīningu. Kampaņas gaitā šo problēmu un rīcības nepieciešamību uzsvērs ārsti savā darbā ar pacientiem, arī ar plašsaziņas līdzekļu un citu informācijas līdzekļu starpniecību, ieskaitot aktivitātes sociālajos tīklos un atsevišķus pasākumus.

Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Kā arī kampaņas rīkotāju mājaslapās: 

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
https://www.ginasoc.lv/

Asociācijas izbraukuma sēde Liepājā "Ultrasonogrāfija ginekologa ikdienā" 02.09.2022.

DZEMDES KAKLA SKRĪNINGA IZMEKLĒJUMU ALGORITMI LATVIJĀ NO 01.07.2022.

PRIMĀRĀ SKRĪNINGA ALGORITMS NO 25-29 GADIEM

 

Materiāls pdf failā pieejams ŠEIT!

Līksmus Līgo svētkus un Jāņus!

 

Ļaujies sirdij tik šo vienu nakti,
Lai tā tevi brīnumtakās ved,
Lai tā nesamulst, kad divas tuvas acis,
Zvaigžņu gaismu Tavā sejā met. 

 

Līksmus Līgo svētkus un Jāņus!

APSVEICAM!

No 2022. gada 8. - 11. jūnijam Helsinkos (Somija) notiekošajā 9. Eiropas Kolposkopijas Federācijas kongresā par Eiropas Kolposkopijas Federācijas ģenerālsekretāri ievēlēta asoc. prof. Jana Žodžika !
 
Lepojamies un vēlam panākumus arī turpmāk!
 
Attēlā: Asoc.prof. Jana Žodžika